Oficiālajām represīvajām iestādēm tas bija signāls sākt nopietni domāt, kā apspiest un ierobežot par vērā ņemamu spēku izaugušo jaunatnes enerģiju un fanātisku aizraušanos ar Rietumu mūziku. Tika ieviestas tā saucamās “tarifikācijas” skates, tika radītas prasības obligāti iekļaut repertuārā padomju komponistu, Raimonda Paula un citu Padomju Latvijas estrādes korifeju sacerējumus. Jaunajai roka kustībai sākās grūti laiki...

Pēc šī notikuma, ap 1966. gadu, kad „Melody Makers” pašķīrās, jo trīs no grupas mūziķiem bija iesaukti armijā, Pits bija spiests pārcelties uz Tallinu, Igauniju - visbrīvāko, prorietumnieciski noskaņoto republiku visā eks-Padomijā. Tur viņš ātri vien iemācījās igauņu valodu un gandrīz divus gadus muzicēja pirmās igauņu rokenrola grupas „Optimistid” sastāvā, kuru vadīja viņa draugs – virtuozs basģitārists Heigo Mirka. “Optimistid” bija ārkārtīgi populāri un pieprasīti, bet spēlēja tikai Igaunijā, jo igauņu mūziķus negribēja laist uz citām PSRS vietām – valdība baidījās, ka tādējādi var izplatīties nevēlamā „infekcija”. Daudzi jaunieši no Rīgas speciāli brauca uz Tallinu lai tikai noklausīties kādu šīs leģendārās grupas koncertu.

Igaunijā pavadīto laiku – īpaši 1967. gada divu mēnešu garo turneju pa Grūziju ar „Optimistid” – viņš atceras kā vienu no savas dzīves jaukākajiem un bezrūpīgākajiem periodiem.

Taču 1968. gadā Pits atgriežas Rīgā un jau pēc neilga laika atkal ir nodibināta jauna skandaloza, kontroversiāla grupa – „Natural Product”. Tās sastāvā ir Edvīns "Klifs" Sirmbārdis, Kostja "Cat" Dmitrijevs, Juris Seļeckis, Boriss Tarasovs un Valērijs "Seiskis" Saifudinovs. Grupa ļoti ātri kļūst par " hot stuff". Seko pirmās uzstāšanās reizes, braucieni uz Lietuvu un Pskovu (Krievijā), kur izceļas kautkas līdzīgs jauniešu dumpim. Pēc šiem abiem koncertiem daudzi  atkal tika arestēti un vēl viena vai divas lappuses pievienotas viņu dosjē, vairāku jauniešu likteņi atkal ir izkropļoti. Viens no pirmajiem jautājumiem no VDK darbiniekiem jebkuram aizturētam jaunietim Latvijā tajos laikos bija:  „Vai esi pazīstams ar Pitu un Seiski?”
Augstāk par visu tika vērtēta neatkarība un klasiskais rokenrols, tāpēc daudz kas vēl bija jāpārcieš. Arī biežie izsaukumi uz nopratināšanām LPSR Valsts Drošības Komitejā, kur nemitīgi tika pārmesta “nepareizās, kaitīgās” mūzikas spēlēšana, tās propagandēšana un draudēts ar krimināllietas safabricēšanu un izrēķināšanos.