Pits Andersons - 50. gadu amerikāņu rokenrola karalis Latvijā, dzīvā leģenda, staigājošā amerikāņu mūzikas enciklopēdija. Pēc pazīstamā un autoritatīvākā padomju rokmūzikas eksperta, slavenā žurnālista Artēmija Troicka,  grāmātas “Back In The USSR, The True Story Of Rock In Russia” autora pētījuma datiem, Pits Andersons ir pats pirmais nopietni vērtējams rokeris visas bijušās Padomju Savienības teritorijā.   2009. gada septembrī  Nešvilā, Tenesī, ASV Pita Andersona CD “Brass-A-Billy” vinnēja lielākajā ASV notiekošajā ikgadējā starptautiskajā mūzikas konkursā „Just Plain Folks Music Awards” (www.jpfolks.com), iegūstot pirmo vietu pasaulē 2008./2009. gadu Rockabilly albūmu kategorijā ("Best Rockabilly Album 2009").   Gadu desmitiem padomju valdība centās noturēt savu tautu pilnīgā kultūras vakuumā aiz “dzelzs aizskara”. Rietumu radio stacijas tika nežēlīgi bloķētas ar specdienestu ģenerētiem traucējošiem trokšņiem. Rietumu mūzika, kā arī pārējās kultūras un mākslas izpausmes bija zem stingras cenzūras kontroles un VDK (čekas) aizlieguma. Retajiem iebraucējiem no Rietumiem skaņu plates un grāmatas varēja tikt konfiscētas bez jebkādiem paskaidrojumiem jau uz robežas. Neskatoties uz to, mūzika un tās sūtījums tomēr izspraucās cauri. Šis process sākās ar radio un skaņuplatēm. Parādījās tā saucamās skaņu plates uz „kauliem” jeb uz „ribām”. Tās bija pagrīdes apstākļos (pēc nostāstiem Ļeņingradā vai Maskavā) uz speciālajiem aparātiem izgatavotas kopijas no īstajām amerikāņu skaņu platēm. Katrā kopijā bija iekļauta tikai viena dziesma un par izejmateriālu kalpoja rentgena plēve, uz kuras skaidri varēja redzēt slimnieku kaulus un citus iekšējos orgānus. Tos plaši tirgoja melnajā tirgū. Skaidrs, ka katra skaņdarba nosaukums bija pircējam nezināms, izpildītājs anonīms. Plēvju mūžs bija ļoti īss, drīz vien plate bija metama ārā aiz strauja nodiluma it sevišķi pie intensīvas lietošanas. Uzņēmīgos ražotājus pēc kāda laika arestēja, notiesāja un iesēdināja cietumā.

 
Nedaudz vēlāk, ar magnetofona parādīšanos, beidzot kļuva iespējams no radio ierakstīt lentās īsus mūzikas fragmentus, lai vēlāk klausīties tos vēl un vēl, pārrakstīt un izplatīt tos starp saviem draugiem. Visīstākā Kultūras Revolūcija sākās tieši ar šo momentu! Pat “dzelzs aizskars” nespēja to apturēt!